Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Absolventa stāsts par gūto pieredzi biznesa inkubatorā un automatizētām bērnu ballītēm

11.12.2018.

Mani sauc Valts un es esmu LU Studentu biznesa inkubatora 2017. / 2018. gada sezonas absolvents. Šajā inkubatorā es iestājos tālajā 2015. gadā, un toreiz biju iecerējis ražot automatizētas kaķu barošanas iekārtas, bet kaut kā esmu attapies, klientiem piedāvājot automatizētas bērnu ballītes. Kā kas tāds varēja atgadīties, un, galu galā, kas vispār ir automatizētas ballītes bērniem? Par to plašāk šajā rakstā.

Pirmā pietura: Neveiksme

 

Tālajā 2015. gadā no Latvijas Universitātes biju ieguvis 3000 eiro lielu grantu, un lielā mērā varu teikt, ka tā bija mana pirmā īstā pieredze uzņēmējdarbībā. Savācu komandu un spēru pirmos soļus ceļā uz to, ko biju iztēlojies par modernu iekārtu, kas atvieglotu kaķu saimnieku dzīvi visā plašajā pasaulē. Pasaules līmeņa dizaineris no Ukrainas mums radīja patiešām lielisku produkta dizainu. Komandas biedrs, pasūtot detaļas no tāliem kontinentiem, lika tās kopā un radīja funkcionējošu iekārtas prototipu. Nākamais solis bija Kickstarter kampaņa.

Un tas bija solis, ko tā arī nespēru. Tas likās jūdzi garš un neiedomājami bīstams. Komanda, kurai nav absolūti nekādas pieredzes ražošanā, vēlējās no ASV pilsoņiem aizņemties dažus simtus tūkstošu dolāru, lai uzsāktu masveida ražošanu. Uz papīra viss likās daudz maz skaidrs, tomēr es tam morāli nebiju gatavs. Kā vēsta sens latviešu tautas ticējums – ko nevar celt, to nevar nest. Man bija skaidrs, ka šoreiz ambīcijas ir pārāk lielas, un tām nav seguma. Gadu vēlāk, pēc neskaitāmiem bezdarbībā pavadītiem mēnešiem, mēs izstājāmies no inkubatora, iztērējot, ja atmiņa neviļ, nepilnus 700 eiro no mums atvēlētās naudas.

Tajā laikā biju apdomājis, kas īsti ir tas, kas mani biznesa pasaulē varētu aizraut, un kam man pietiktu kompetences. Es nonācu līdz idejai par internetveikalu, kas visā pasaulē cilvēkiem piedāvātu unikāla dizaina t-kreklus. Ja iegādājies šādu t-kreklu, komplektā saņem arī sertifikātu, kas apliecina, ka šāds t-krekls ir izgatavots tikai vienā eksemplārā, un nekad Tev pa ceļu pretī nenāks cilvēks ar tādu pašu t-krekla dizainu. Izmaksas unikālā dizaina dēļ solījās būt visnotaļ augstas, un mums tā arī neizdevās atrast pircējus, kas būtu tās gatavi segt.

Tomēr bija gūtas zināšanas tajā, kā radīt internetveikalu, un kā ražot t-kreklus. Tāpat biju nedaudz apguvis Adobe Illustrator, piepalīdzot dizainu vektorizēšanā. Sapratu, ka arī šoreiz ambīcijas bija bijušas mazliet par augstām, taču negrasījos padoties. Speram vēl vienu solīti atpakaļ – mēģinām tirgot parastus t-kreklus ar hobiju tematiku. Makšķerniekiem, florbolistiem, dārzniekiem utt. Mēnešiem ilgi kopā ar dizaineri, kas bija gatava strādāt bez jebkādas atlīdzības, radījām pārdesmit skaistus dizainus, ko piedāvājām gan mūsu internetveikalā, gan platformā Etsy, gan eBay. Pēc daudzu mēnešu darba, veidojot dizainus, eksperimentējot ar pārdošanas platformām un reklāmas stratēģijām, tikām pie pirmās pārdošanas, kas beigās tāpat tika atcelta autortiesību dēļ. Tas bija Pokemon Go drudža laiks, tāpēc starp mūsu pašu izstrādātajiem dizainiem biju ielicis pokemonu dizainu, ko biju nočiepis Gūglē. Printful cilvēki atteicās to izgatavot un pasūtījumu nācās atcelt. Milzīga ķēpa un praktiski nekādi rezultāti. Likās, ka turpināt šo projektu ir bezjēdzīgi – tas nesolīja automatizāciju, ko tik ļoti vēlējos sasniegt. Es negribēju pie katra jauna trenda veidot jaunus dizainus, taču mūsu hobiju dizainus, acīm redzot, arī nevienam nevajadzēja. Projekts noslēdzās, nenopelnot nevienu pašu centu.

 

Nākamā pietura: Pieredze

 

Ap to laiku, kad bijām saņēmuši pirmo t-krekla pasūtījumu, saņēmu ziņu no sena paziņas, kas piedāvāja iespēju pievienoties viņu komandai – džeki Rīgā bija nolēmuši atvērt iekštelpu lāzertaga laukumu Preses namā. Viņiem vajadzēja kādu, kurš prastu izveidot mājas lapu un veikt mārketinga aktivitātes interneta vidē. Man bija vajadzīgā pieredze – biju veidojis neskaitāmas Facebook reklāmas kampaņas, realizējis dažādas SEO stratēģijas. Pratu izveidot internetveikalu, kas būtībā tā pati mājas lapa vien ir. Tiesa, finansiālu panākumu man nebija, taču tas šoreiz nebija būtiski – viņiem tam naudas nebija, līdz ar to abām pusēm nebija ko zaudēt. Viens no pirmajiem soļiem bija iestāties atpakaļ LU Studentu biznesa inkubatorā, jo zināju, ka tur ir cilvēki, kas palīdzēs mums ar padomu. Šis projekts ir realizējies ar tirgus līdera statusu šajā nišā + vairāk nekā 120 000 eiro lielu apgrozījumu gadā. Šoreiz manas digitālā mārketinga stratēģijas nostrādāja, un arī inkubators mums palīdzēja.

Nepilnus divus gadus biju gājis uz abstraktu mērķi – uzņēmējdarbība, taču nebiju nopelnījis nevienu pašu centu. Trīs absolūti izgāzušās biznesa idejas, taču es nebiju gatavs mest plinti krūmos. Un pēc lāzertaga projekta guvu pārliecību par saviem spēkiem un spējām gūt panākumus. Galvenais uzdevums bija neapstāties un doties tālāk.

 

Nākamā pietura: Panākumi

 

2017. gada sākumā, 3 mēnešus pēc iestāšanās biznesa inkubatorā, sociālajos tīklos pamanīju citas paziņas (Dāvja) jautājumu draugu lokam, vai kāds nezina, kur un kā būtu iespējams piesaistīt finansējumu biznesa idejas attīstībai. Par cik manai iepriekšējai komandai “Laserdog” inkubators vairs nebija nepieciešams, nolēmu Dāvi uzaicināt kā komandas biedru, lai kopīgiem spēkiem, sezonas beigās, iegūtu grantu. Viņa biznesa ideja bija saldējums. Taču tas bija garšīgākais saldējums, kādu jebkad esmu ēdis, tāpēc ticēju, ka mums tas izdosies. Un sezonas beigās tā arī notika. Acīm redzot, arī žūrija mums noticēja, jo sezonas noslēgumā ieguvām vairāk nekā 4000 eiro lielu finansējumu biznesa tālākai attīstībai. Šo gadu būsim noslēguši ar vairāk nekā 25 000 eiro lielu apgrozījumu. Uzskatu, ka arī šī projekta attīstībā biznesa inkubators sniedza mums lielu vērtību, bet ne tikai naudas izskatā. Padomi, atbalsts, mentoru piesaiste. Tas viss bija kā trūkstošie puzles gabaliņi.

Ap to pašu laiku, kad uzrunāju Dāvi, paralēli biju palaidis savu pirmo automatizēto projektu. Tā bija mājas lapa, kuras galvenais uzdevums bija autonomi, bez manas līdzdarbošanās, piegādāt klientus Laserdog lāzerpeintbola parkam. Arī šis projekts bija liels eksperiments, un lielā mērā izgāšanās līdz pat septiņpadsmitā gada izskaņai. Veiksmīga bija tikai trešā mājas lapas versija, kas spēja kvalitatīvi piesaistīt trafiku (apmeklētāju plūsmu), pārliecināt par pakalpojuma kvalitāti un nogādāt to līdz Laserdog administratoram, kuram jau atlika tikai veikt ierakstu spēļu kalendārā. Lielisks un efektīvs mārketinga rīks, kas ļauj man veltīt spēkus citiem projektiem. Un to idejas man pavisam noteikti netrūka.

Galapunkts: Tāda nav

 

Gan strādājot kopā ar Laserdog, gan veidojot savu automatizēto projektu, guvu plašu ieskatu izklaides pakalpojumu nozarē kā tādā. Sapratu, ka pats vērtīgākais trafiks man nav aizsniedzams. Tie ir cilvēki, kas tikai apsver iespēju par pasākuma organizēšanu, taču viņiem trūkst ideju. Šie cilvēki vēlas organizēt bērnu ballītes, korporatīvos pasākumus, bet viņi nezina, kur. Un nezina, kā. Lāzertags kā pakalpojums šajā ķēdē ir vienā no pēdējiem posmiem. Liela daļa potenciālo klientu iepriekšējos posmos nolemj izklaidēties kā citādi – pie tiešajiem vai netiešajiem konkurentiem. Vajadzēja stratēģiju, kas man ļautu šos cilvēkus aizsniegt un pārliecināt pat to, ko vēlos es. Viņus ir jāsasniedz izvēles ķēdes pirmajos posmos, tādēļ es radīju blogu ar nosaukumu ballītes.lv – šobrīd tas ir lielākais izklaižu un svinību iespēju blogs Latvijā, un, spriežot pēc Gemius publicēto pētījumu datiem, viens no apmeklētākajiem blogiem šajā valstī. Šī bloga galvenā funkcija ir iepazīstināt tā apmeklētājus ar svinību un izklaides iespējām, īpaši izceļot manus sadarbības partnerus.

Šobrīd, nepilnu gadu pēc tā izveidošanas, blogam ir tapuši vairāki satelītprojekti, kuros nogādāt jau “iesildītos” bloga apmeklētājus. Atšķirībā no ballītes.lv, šie projekti ir ļoti specializējušies noteiktās nišās, sniedzot lapas apmeklētājiem jau konkrētas idejas bērnu ballītēm, korporatīvajiem pasākumiem, kāzām utt. – iespējamās izklaides, ballīšu telpas, fotogrāfus, atrakcijas, pasākumu vadītājus, ēdinātājus utt. Visi šie projekti šobrīd ir izstrādes stadijā, bet jūtu, kā, ejot laikam, šīs mārketinga piltuvju sistēmas kļūst arvien komplicētākas un viltīgākas, un tās nemaz nevar vienkāršam garāmgājējam izskaidrot. Lai saprastu to darbības principus, ir jāiziet cauri tam, kam esmu gājis pēdējo gadu laikā. Un man nav ne jausmas, kur būšu vēl pēc kāda gada vai diviem. Iespējams, ārzemju tirgos, turpinot ballīšu projekta shēmu, iespējams, būšu izstrādājis digitālos produktus, kas atvieglos un uzlabos pakalpojumu sniedzēju mārketinga komunikāciju efektivitāti. Skaidrs ir tikai viens – šeit nav viena noteikta mērķa, galapunkta. Ir tikai nebeidzams progress un spēlēšanās ar stratēģijām. Kā bērnībā, smilšu kastē, tikai mazliet nopietnāk. Bet vai tiešām nopietnāk? Laikam jau, ka nē. Es vienkārši izbaudu šīs spēles procesu. Man patīk risināt problēmas un gūt panākumus. Un LU Studentu biznesa inkubators man šajā “biznesa projektu pārgājienā” ir palīdzējis spert neskaitāmus soļus.

 

Biznesa inkubatora palīdzīgā roka

 

Pat nezinu, ar ko sākt. Manuprāt, lielākā biznesa inkubatora sniegtā vērtība ir motivētā atmosfēra, kas Tevi burtiski dzen uz priekšu. Inkubators piedāvā bezmaksas co-working telpas, kurās tādi paši jaunie uzņēmēji iekaro panākumu virsotnes. Tas patiešām iedvesmo! Allaž ir iespējams gūt jaunas zināšanas, problēmu situācijās lūgt padomu.

LU Stundetu biznesa inkubatora vadītāji ir cilvēki, ar teju vai bezgalīgu kontaktu loku, kas ļauj tikt pie teju jebkura Latvijas uzņēmēja, piesaistot viņu kā mentoru. Un šī cilvēka sniegtie padomu vispār ir platīna vērtībā. Piemēram, šāds mentors Avenei saldējuma projektā bija Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas īpašnieks, kurš jau pirmajā tikšanās reizē pilnībā transformēja mūsu domāšanas veidu, kas, manuprāt, lielā mērā bija par pamatu produkta veiksmei.